Da Vinči koda meridiāns Parīzē

Visiem, kuri lasījuši Dena Brauna Da Vinči kodu, ir pazīstams Parīzes dievnama Sen Sulpis (Saint-Sulpice) nosaukums. Parīzē esot, Sen Sulpis dievnams ir viena no vietām, kuru noteikti vērts apmeklēt.

Jau no tālienes ieraugot šo baznīcu, tā piesaista ar dievnamam neraksturīgo arhitektūru, jo ēka no attāluma atgādina nevis katoļu baznīcu, bet romiešu templi. Vietā, kurā patlaban atrodas Sen Sulpis, jau 10. gs. atradās neliela kapela. Pašreizējā dievnama celtniecība tika uzsākta 1646.gada 20. februāri, taču darbi nevedās raiti – vairākkārt mainījās galvenie arhitekti, kādu laiku celtniecības darbi tika apturēti. Būvniecība tika atjaunota tikai 1714.gadā. Taču nedienas turpinājās. Saskaņā ar arhitekta Džovanni Servandoni ieceri ēkas fasādei bija jābūt simetriskai ar “dvīņu” torņiem. Kā jau bieži gadās “cilvēks domā, Dievs dara” – dievnama fasādē iespēra zibens, daļēji sagraujot gan pašu būvi, gan arī plānus par torņu izbūvi, ko atkal ietekmēja kārtējā arhitektu maiņa. Rezultāts redzams vēl mūsdienās – Sen Sulpis dievnama torņiem ir dažāds augstums (augstuma starpība ir apmēram 5 metri) un izskats.

Arī dievnama interjers ir apskates vērts. Noskaņu ēkā nosaka milzīgie logi ar ļoti skaistām vitrāžām, caur kurām gaisma ieplūzdama rada krēslainu un nedaudz mistisku atmosfēru. Jāpiekrīt Denam Braunam – kaut kas šajā pārsteidzošajā dievnamā ir. Šķiet tikai nedaudzos Eiropas dievnamos esmu redzējusi tik daudz svētbilžu ar sievietēm nevis vīriešiem.

Sen Sulpis ir vēl arī citas pārsteidzošas lietas: Gnomons (saules pulkstenis), slavenais meridiāns jeb Rozes līnija, vienas no lielākajām Francijas ērģelēm (piecas klaviatūras, un to skanējums aptver septiņas oktāvas) un Ežēna Delakruā (Ferdinand-Victor-Eugène Delacroix) freskas.

Par Rozes līniju. Agrāk dievnama dienvidu transepta logā bija iestrādāta lēca, kas koncentrēja saules starus uz šauru misiņa sloksni (tā joprojām stiepjas pāri dievnama grīdai virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem). Ziemā, kad saule atradās viszemāk, stari pusdienlaikā apgaismoja akmens obelisku, kurā līnija sākās, bet vasarā saules stari trāpīja tieši misiņa sloksnes pašā sākumā. Kā rakstīts uz plāksnītes obeliska pakājē, šo “astronomisko ierīci” 1727. gadā izgudroja angļu pulksteņmeistars Henrijs Sallijs, lai izmērītu precīzu vasaras un ziemas saulgriežu laiku. Taču, lai arī uzraksts konkrēti pasaka par līnijas uzdevumu, par to tik un tā ir daudz dažādas mistiskas un alternatīvas teorijas. Vēl interesanti, ka Rozes līniju visas pasaules zinātnieki līdz pat 1884. gada Vašingtonas konferencei izmantoja kā “0” meridiānu.

Dievnama adrese: Paris, place Saint-Sulpice, rue Bonaparte. Tuvākā metro stacija — Saint-Sulpice.